Eiropas aviācijas nozare ir nonākusi nopietnu izaicinājumu priekšā, jo reaktīvo dzinēju degvielas krājumi šobrīd pietiek aptuveni sešām nedēļām.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols brīdina, ka lidsabiedrībām drīzumā var nākties atcelt lidojumus, ja netiks atjaunotas naftas piegādes no Tuvajiem Austrumiem. Pašreizējā situācija Hormuza šaurumā ir radījusi dīkstāvi, kas tieši ietekmē globālo energoresursu tirgu. Šī tiek raksturota kā viena no smagākajām enerģētikas krīzēm, ar ko pasaule jebkad ir saskārusies.
Galvenais iemesls šādai situācijai ir Hormuza šauruma blokāde, kas praktiski ir apturējusi naftas un gāzes eksportu no reģiona. Fatihs Birols intervijā uzsvēra, ka šis sastrēgums rada ķēdes reakciju visā pasaules ekonomikā. Ja piegādes ceļi paliks slēgti, ietekme uz globālo izaugsmi un inflāciju kļūs arvien smagāka. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem visā pasaulē jārēķinās ar ievērojamu cenu kāpumu – dārgāka kļūs ne tikai degviela, bet arī dabasgāze un elektroenerģija.
Pašlaik prognozes rāda, ka dažādi reģioni šo krīzi izjutīs atšķirīgi. Pirmās triecienu saņems Āzijas valstis, jo tās ir visvairāk atkarīgas no Tuvo Austrumu enerģijas resursiem. Tikai pēc tam sekas pilnā mērā sasniegs Eiropu un Ameriku. Eiropas gadījumā visvairāk satrauc tieši aviācijas nozare. Ja sešu nedēļu laikā situācija neuzlabosies, lidostas varētu kļūt krietni tukšākas, jo lidmašīnām vienkārši nebūs ar ko lidot.
Konflikta saknes un pašreizējā situācija
Saspīlējums reģionā sākās 28. februārī pēc ASV un Izraēlas militārajiem triecieniem Irānai. Šo uzbrukumu mērķis bija panākt varas maiņu valstī, kurā kopš 1979. gada valda islāma fundamentālisti. Triecienu laikā gāja bojā Irānas augstākais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un vairākas citas augsta ranga amatpersonas. Tomēr cerētā režīma padošanās nav notikusi – tieši pretēji, konflikts ir tikai padziļinājies.
Marta sākumā par jauno valsts vadītāju tika iecelts nogalinātā līdera dēls Modžtaba Hāmenejī. Viņa vadībā Irāna ir sākusi aktīvus atbildes triecienus, izmantojot raķetes un dronus pret Izraēlu un ASV militārajām bāzēm Persijas līča reģionā. Šī karadarbība ir paralizējusi normālu dzīvi ne tikai reģionā, bet arī ārpus tā robežām. Tūkstošiem lidojumu jau ir atcelti, un daudzi tūristi joprojām ir iestrēguši svešās valstīs, nespējot atrast veidu, kā atgriezties mājās.
Kā tas ietekmēs ikdienu
Hormuza šaurums ir stratēģiski svarīgākais ūdensceļš pasaules enerģētikas tirdzniecībā. Tā slēgšana nozīmē, ka milzīgs daudzums naftas un gāzes nenonāk līdz galamērķiem. Patērētājiem tas izpaužas kā straujš cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās un lielāki rēķini par apkuri vai elektrību. Uzņēmējiem tās ir lielākas loģistikas izmaksas, kas gala rezultātā sadārdzina gandrīz jebkuru preci veikalā.
Lai gan šobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta tieši aviācijai, enerģētikas eksperti norāda, ka krīze ir daudz plašāka. Ja Hormuza šaurums netiks atvērts brīvai kuģu satiksmei, pasaulei būs jāmeklē alternatīvi enerģijas avoti, kas īstermiņā ir ļoti dārgs un sarežģīts process. Pašlaik starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro notikumus Tuvajos Austrumos, cerot uz diplomātisku risinājumu, pirms degvielas tvertnes Eiropas lidostās kļūst pilnīgi tukšas.
